stute
stute -es, dsk. ģen. -tu, s.; sar.
1.Balsts1.
Piemēri..zem siju galiem bij paliktas stutes..
- ..zem siju galiem bij paliktas stutes..
- ..stakles lika par stutēm zem ābelēm..
- sal. Mēs iespiedām galvu rokās. Dzejniekam Kārlim Bergam šīs rokas slējās gaisā kā ābeļzaru stutes..
2.Balsts2.
Piemēri«Kāpēc man vajadzētu kļūt par stuti pieaugušam cilvēkam?.. Katram taču pašam sava dzīve.»
- «Kāpēc man vajadzētu kļūt par stuti pieaugušam cilvēkam?.. Katram taču pašam sava dzīve.»
- Šis pelēkais pieradums, kas neļāva piecelties no galda, kamēr viss nav kārtīgi paveikts, izrādījās visspēcīgākā stute un darbojās drošāk par citu spējām, talantiem un aicinājumiem.
Avoti: 7-2. sējums