stāt
stāt stāju, stāj, stāj, pag. stāju; intrans.
1.Stāties1.
PiemēriBet komandieris domīgs stāj uz takas: «Būs šonakt nikna kauja,» klusi saka.
Stabili vārdu savienojumiStāt (arī stāties) virsū.
2.Stāties4.
PiemēriUn vaicā ceļinieks, pie tevis [avota] stājis, Ar ko tu esi sirdi dzirdinājis.
2.1.infinitīva formā: stāt. Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
PiemēriViņam pretī no desmit soļu attāluma izslējās šautenes stobrs. Atskanēja sauciens: «Stāt! Padodies!»
3.Stāties5.
PiemēriNāc, acis izslauki ar valgu vēju, Ar savu sāpi tīksmināties stāj!
Stabili vārdu savienojumiSirds stāj (arī beidz, rimst u. tml.) pukstēt.
Avoti: 7-2. sējums