Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stīga
stīga -as, s.
1.Auga vasa ar gariem gulošiem, ložņājošiem vai kāpelējošiem posmiem.
PiemēriMežvīna stīgas.
2.Mūzikas instrumenta stiepļveida detaļa, kas vibrējot rada skaņas.
PiemēriTērauda stīga.
Stabili vārdu savienojumiStīgu (mūzikas) instrumenti.
2.1.ģen.: stīgu, adj. nozīmē Tāds, kas ir rakstīts stīgu instrumentiem (par skaņdarbu). Tāds, kurā ietilpst tikai stīgu instrumentu spēlētāji (par ansambli).
PiemēriStīgu kvartets.
3.Samērā tievs, garš veidojums (parasti stieple, pavediens, mats).
PiemēriIekārtas galvenā sastāvdaļa ir strāvu vadošs celiņš, kas veidots no nostieptām metāla stīgām.
Avoti: 7-2. sējums