Paplašinātā meklēšana
Meklējam stīga.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (96):
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm.
- apinājs Apiņu stīgas ar lapām.
- polsteris Ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm).
- rotāties Atrasties kustībā, virzībā. Būt kustīgam.
- stīgaugi Augi, kam veidojas stīgas.
- sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem).
- stīgot Augot veidot stīgas (par augiem). Būt ložņājošam (par augiem, to daļām).
- flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
- skrimslis Blīva, elastīga (piemēram, skeleta, dažu orgānu) sastāvdaļa.
- receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām). Šādas masas gabals.
- Būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
- plandēt Būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu, gaismas avotu).
- sprikstēt Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskuļoties.
- trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
- trakot Būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam.
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
- plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.). Plandīt (2).
- plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u.tml.). Plandēt.
- strēle Celtņa sastāvdaļa - gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
- veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā. Šādas darbmašīnas krītošā daļa.
- stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā nostiprina stīgas nekustīgā stāvoklī.
- atspere Elastīga detaļa, kas uzņem un atdod mehānisko enerģiju.
- kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.
- siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai.
- celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa, ko iegūst no nitrocelulozes un kampara.
- lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
- slīdlente Iekārta (kā) transportēšanai - kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
- Eņģeļu mati Izgreznojums (parasti Jaungada eglītēm) - zeltainas vai sudrabainas stīgas.
- izstīgot Izveidot stīgas (kur) - par augu.
- pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
- stingt Kļūt nemainīgam, nekustīgam (piemēram, par seju, skatienu).
- kontaktvads Kontakttīklā elastīgais vads, gar kuru slīd kontaktstieņa galviņa.
- Noklīdusi avs Kristīgais, kas grēko.
- gājiens Kustība no viena galēja stāvokļa līdz otram (mehānisma, ierīces kustīgai daļai).
- rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās.
- priekšspārns Kustīga detaļa, elements lidaparāta spārna priekšējā daļā.
- elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri).
- vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
- līksme Kustīga, skaļa (dzīvnieku, parasti putnu) izturēšanās.
- siltumnesējs Kustīga, šķidra vai gāzveida vide, kas noder siltuma apmaiņai.
- Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
- Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
- Zeltainās aļģes Kustīgas, arī sēdošas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne ļaunas sievietes veidolā.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
- Sideriskais periods Laika sprīdis, kurā planēta vai tās pavadonis veic pilnu riņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- drūzma Liela, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa. Burzma, jūklis (kādā vietā).
- bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotājām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
- šļūtene Lokana elastīga materiāla caurule šķidruma, gāzu pārvadei.
- kaza Ļoti kustīga, trakulīga, arī vieglprātīga meitene, sieviete.
- ķīlis Mašīnelements detaļu, elementu nekustīgai savienošanai.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- elastiks Mīksta, elastīga sintētisko šķiedru dzija. No šīs dzijas izgatavots audums.
- Stīgu (mūzikas) instrumenti Mūzikas instrumenti, kuros skaņu rada stīga vai stīgas.
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic, parasti noteiktus, specializētus, atbilstīgas amatpersonas pienākumus.
- šuve Nekustīga savienojuma josla (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem).
- šuve Nekustīga savienojuma josla (organisma daļām).
- ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
- Paletes nazis Neliela, elastīga trīsstūrveida plāksne (ar rokturi) krāsas noņemšanai, arī uztriepšanai (parasti eļļas glezniecībā).
- zāģēt Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas. Nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas).
- burzma Neorganizēta, kustīga (daudzu cilvēku) kopa. Drūzma, jūklis.
- pretī Norāda, ka pārvietošanās notiek virzienā uz kā kustīga vai nekustīga priekšējo daļu, pusi.
- pārstiept Pārāk stingri nostiept (piemēram, mūzikas instrumenta stīgas).
- stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- grifs Pirkstu laipa (stīgu instrumentiem) - plāksne, pie kuras spēlējot piespiež stīgas.
- membrāna Plāna, elastīga plēve, kas atdala organisma dobumus, audus, šūnas.
- ekstremitātes Posmotas, kustīgas (dzīvnieka) ķermeņa piedevas.
- pogot Radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu).
- Galdu rati Rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
- Galdu rati Rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
- steķi Saspriegtu stīgu balsts (stīga instrumentiem).
- sālsstabs Savienojumos «pārvērsties sālsstabā», «pārvērsties par sālsstabu»: kļūt nekustīgam (parasti aiz bailēm, pārsteiguma).
- monohords Senajā Grieķijā - vienstīgas mērinstruments skaņas īpašību pētīšanai.
- zeķturis Sieviešu veļas gabals - īpaša, parasti elastīga, josta ap vidukli un gurniem garo zeķu piestiprināšanai.
- poliamīdi Sintētiski polimēri - baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piemēram, mākslīgās šķiedras, plastmasu.
- poliuretāni Sintētiski polimēri - cietas, elastīgas vielas, no kā iegūst, piemēram, putuplastus, plēves, kaučuku.
- virsskaņa Skaņa, kas rodas skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) atsevišķu daļu vibrācijas rezultātā un kas papildina pamatskaņu, piešķir tai nokrāsu (tembru).
- Stāvēt mierā Stāvēt nekustīgi. Būt nekustīgam.
- svārstsvira Svārstīga svira.
- ciets Tāds, kam ir noteiktas, asas, arī nekustīgas līnijas, kontūras (par seju, vaibstiem).
- vijīgs Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām), lokans (2). Lunkans (1).
- lokans Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- lunkans Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Lokans (2).
- Sējas putns Tārtiņš. Kuitala. Lakstīgala.
- klavieres Taustiņu stīgu mūzikas instruments (flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti veserīši.
- klavihords Taustiņu stīgu mūzikas instruments (no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura mehānismā stīgas ieskandina ar metāla plāksnīti.
- klavesīns Taustiņu stīgu mūzikas instruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar putna spalvas stobriņu vai īpašiem metāla elementiem.
- pamirt Uz laiku kļūt stingam, nekustīgam (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) - par ķermeņa daļām.
- pamirt Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
- monohords Vienstīgas mūzikas instruments.
- vienstīdzis Vienstīgas mūzikas instruments. Monohords (1).
- pīne Vijīga (kā, piemēram, ūdens, dūmu) plūsma. Vijīga, kustīga (vienveidīgu cits citam sekojošu priekšmetu, dzīvu būtņu) rinda.
stīga citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV