stūķēties
stūķēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; sar.
Refl. → stūķēt. Tikt stūķētam.
PiemēriNo bradāšanas pa mīkstu, mitru sniegu bērnu drēbes izžulga.., sniegs stūķējās zābakos un tur izkusa.
Avoti: 7-2. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi