sutoņa
sutoņa -as, s.; parasti vsk.
1.Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi. Telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
Piemēri..pretim sitās kaltušas zemes smaka un sutoņa. Māte, apsegusies ar lakatu, kaut ko vārīja uz mazās plītiņas. Garaiņu vilnis cēlās pret zemajiem griestiem un vēlās uz izeju.
- ..pretim sitās kaltušas zemes smaka un sutoņa. Māte, apsegusies ar lakatu, kaut ko vārīja uz mazās plītiņas. Garaiņu vilnis cēlās pret zemajiem griestiem un vēlās uz izeju.
- Mežs uzdveš pretim miklu elpu. Ir tāda sajūta, kā izgājušam no pirts sutoņas vēsā priekšiņā..
1.1.Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
PiemēriSaule jau laidās aiz koku galotnēm, bet sutoņa bij neizturama. Tvans cēlās no neizsusējušām sabradātām vakarnakts lietus peļķēm.
- Saule jau laidās aiz koku galotnēm, bet sutoņa bij neizturama. Tvans cēlās no neizsusējušām sabradātām vakarnakts lietus peļķēm.
- Viņa pacēlās, atvēra logu, lai ienāktu spirgts gaiss istabā; bet ārā bij tā pati sutoņa, kas iekšā..
- Kādu pievakari savilkās neredzēts negaiss. Jau trīs dienas pēc kārtas bija turējusies neganta sutoņa..
Avoti: 7-2. sējums