Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
svētīgums
svētīgums -a, v.; parasti vsk.
1.rel., mit. Vispārināta īpašība → svētīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → svētīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDarba svētīgums.
Avoti: 7-2. sējums