svilpaste
svilpaste -es, dsk. ģen. -stu, s.; sar.
Vieglprātīga, pavirša, parasti jauna, sieviete.
PiemēriSaimniece īgni pamāj uz pļavas pusi - tur nupat aizskrējusi, svilpaste, matus parastajā ūdenī nevarot mazgāt, aizlikusies ar spaini pie tērcītes.
- Saimniece īgni pamāj uz pļavas pusi - tur nupat aizskrējusi, svilpaste, matus parastajā ūdenī nevarot mazgāt, aizlikusies ar spaini pie tērcītes.
- «Svilpaste tāda,» nošņācās Ivars. «Zaķim labāk brīvībā, bet tu gribi ņurcīt visus dzīvnieciņus...»
- Manas krustmātes tēva.. brāļa dēls. Augstas skolas izgāja. Apprecēja tādu svilpasti, kārtīgu zeķi nemāk noadīt.
Avoti: 7-2. sējums