Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
svārpsts
svārpsts -a, v.
Rokas darbarīks caurumu urbšanai.
PiemēriGaldnieka svārpsts.
  • Galdnieka svārpsts.
  • Kad vectēvs, diezgan urbis, izrāva svārpstu līdz ar visu smalko skaidu puļķi, tad steidzīgās baltās pilītes lēkāja pa kreveļaino [bērza] mizu lejup.
  • Labāk sameklē svārpstu, iesim ieurbsim sulas.
  • sal. Ēriks Ritums pamodās ar smagu galvu. Likās, ka modinātāja asais, griezīgais zvans urbjas ausīs kā svārpsts.
Avoti: 7-2. sējums