svētki
svētki -u, v.; tikai dsk.
1.Tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku grupās, cilvēka dzīvē, dabā. Attiecīgā diena, laikposms.
PiemēriValsts svētki.
- Valsts svētki.
- Uzvaras svētki.
- Reliģiskie svētki.
- Nacionāli svētki.
- Jaungada svētki.
- Noģidu svētkus pienākušus, jo no ciema puses smaržoja pretim arī raušu smarža un kūpēja pirtis. Tātad rītu būs Lieldienas, viss ciems dosies uz baznīcu..
- Tā Straumēnos pagāja Lieldienas, un, kad saimnieks trešajos svētkos atgriezās no ciemiem, viņš iebrauca sētsvidū ar apputējušu muguru.
- Baznīcas gada svarīgākie svētki ir saistīti ar Jaunajā Derībā aprakstītajiem notikumiem: Ziemassvētki - Jēzus Kristus piedzimšana, Lielā piektdiena - Jēzus Kristus krustā sišana, Lieldienas - Kristus augšāmcelšanās, Vasaras svētki - Svētā Gara nākšana.
- Domājams, ka saulgriežu svētku ieražas baltu cilmes Latvijas iedzīvotājiem bija pazīstamas jau ilgi pirms kristiānisma izplatīšanās..
- Ap Ziemas svētkiem viņš atbrauca ciemoties uz vecākiem, bet Lienei negadījās viņu redzēt.
- Zemgalē Jāņus svēta sevišķi kupli.. Krasti [saimnieki].. arī šogad gatavojās atzīmēt vecos Līgo svētkus..
- ..pļaujas svētku nedēļā Grašos nokāva aitu, meitas noslaucīja pagalmu tīru kā grīdu un saimnieks valstīja alus mucu no klēts uz aku un atpakaļ.
- «Tak viņš [ratu meistars] saimniekam tos ratus līdz pļaujamiem svētkiem nepataisīs!»
- ..kapu svētki augusta mēnesī.. bija pagastā īsta tautas sapulces diena. Tur satikās radi un pazīstami no tuvienes un tālienes.
Stabili vārdu savienojumiAugsti svētki. Kapu svētki. Līgo svētki.
- Augsti svētki — Lieli, ievērojami svētki.
- Kapu svētki — Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā. Kapusvētki.
- Līgo svētki — Vasaras saulgriežu svētīti. Līgosvētki. Jāņi.
- Pļaujamie svētki reti — Pļaujas svētki.
- Pļaujas svētki — Zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.
- Ziemas svētki rel. — Jēzus Kristus dzimšanas svētki. Ziemassvētki (1). Ziemsvētki (1). Ziemas saulgriežu svētki. Ziemassvētki (2). Ziemsvētki (2).
2.Plašs sarīkojums (kādā kultūras, sporta dzīves u. tml. nozarē).
PiemēriSporta svētki.
- Sporta svētki.
- Latviešu biedrības zaļumu svētki allaž pievelk milzum prasto ļautiņu, jo tur viņi dabū redzēt kaut ko no smalkas būšanas.
- Dziesmu svētki vienmēr ir liels notikums, dod neaizmirstamus masu mākslas iespaidus.
- Skolas, kas atradās mūsu pagastā, bija nolēmušas rīkot kopīgus bērnu svētkus... Vajadzēja sanākt kopā triju skolu bērniem, kopā padziedāt, minēt mīklas, iet rotaļās.
Stabili vārdu savienojumiBērnu svētki. Dziesmu svētki.
- Bērnu svētki — Plašs sarīkojums bērniem ar viņu pašu aktīvu piedalīšanos.
- Dziesmu svētki — Apvienotu koru masveida sarīkojums, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
3.Priecīgs, ievērojams notikums, ko īpaši atzīmē, svin.
PiemēriReizi ziemā mums bija svētki - svinējām skolotāja dzimšanas dienu.
- Reizi ziemā mums bija svētki - svinējām skolotāja dzimšanas dienu.
- Nabags: ..kārais [karalis] liek sarīkot lielus svētkus un aicina uz mielastu visus, kas vien vēlas nākt un ēst pie viņa galda.
- Varētu gan iesaukties: kādi tur ģimenes svētki, ja kāzās parasti aicina simt līdz simt trīsdesmit cilvēku! Taču ģimenes svētku princips tiek saglabāts - tajos piedalās tuvinieki, draugi un kaimiņi..
- pārn. Visu šo nedēļu. kamēr es lasīju «Balto grāmatu», man bija svētki.
Avoti: 7-2. sējums