svētlaimīgs
svētlaimīgs -ais; s. -a, -ā
svētlaimīgi apst.
1.Tāds, kas izjūt svētlaimi.
PiemēriEs biju svētlaimīga. Pēc tik ilgas krēslas nu redzēju sauli.
- Es biju svētlaimīga. Pēc tik ilgas krēslas nu redzēju sauli.
- «Mani neinteresē nedz karjera, nedz ienākumi, nedz ērtības... Es būšu svētlaimīgs, ja varēšu strādāt un radīt savu mūziku.»
- Ja krodzinieks neatteica [pieņemt zivis], zvejnieks bija svētlaimīgs, viņš.. gaidīja, kad mēriņā ieklunkstēs stiprais šķidrums..
1.1.Tāds, kurā izpaužas svētlaime.
PiemēriSvētlaimīgs pārdzīvojums.
- Svētlaimīgs pārdzīvojums.
- Svētlaimīgi čuksti.
- ..klusas un svētlaimīgas domas un jūtas piepildīja visu viņas būtni: «Laime nāca un atnāca!»
- Ērtāk atsēdies krēslā,.. paskaidrojumu noklausījās arī Niklāvs Kaupiņš. Viņa vaigus rotāja svētlaimīgs smaids.
- No visiem darbiem sēja man liekas vislabākais, vissvētīgākais darbs.. Sējot es parasti visu aizmirstu un izjūtu svētlaimīgu mieru un spēku.
- pārn. Suns.. nokrita garšļaukus, pavērsa pretī pavēderi un sāka svētlaimīgi smilkstēt.
1.2.Tāds, kad izjūt svētlaimi (par laikposmu).
PiemēriSvētlaimīgs brīdis.
- Svētlaimīgs brīdis.
- Svētlaimīgas dienas.
- ..Es slavēšu to svētlaimīgo mirkli, Kad izlēmi tu mani liesmās sviest, - ar smaidu vien.
Avoti: 7-2. sējums