Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sūnots
sūnots -ais; s. -a, -ā
sūnoti apst.
1.Divd. → sūnot.
2.Sūnains.
Piemēri..varenu sūnotu mežu ēnā.. risinājās notikumi, kas nebij līdzīgi nekam visā šai zemē.
Avoti: 7-2. sējums