sūrstīties
sūrstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Žēloties, sūroties.
Piemēri..cik tad sen, kad viņa, tāpat kā Andrejs, ganīja saimniekiem lopus un sūrstījās par purva rāvainajos ūdeņos sasprēgājušajiem stilbiem.
- ..cik tad sen, kad viņa, tāpat kā Andrejs, ganīja saimniekiem lopus un sūrstījās par purva rāvainajos ūdeņos sasprēgājušajiem stilbiem.
- Otrā dienā kā redaktors, tā izdevējs sūrstījās par paģirām.
- Kad viņa [jaunā lopkope] tā īsti apradīs ar novietni, kad pratīs gudri savaldīties un nesūrstīties, tā jau būs uzvara.
Avoti: 7-2. sējums