taisīties
taisīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties1.
PiemēriTaisīties sēt.
Stabili vārdu savienojumiTaisies, ka pazūdi!
1.1.Darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.).
PiemēriTaisīties uz pilsētu.
1.2.Darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības).
PiemēriPuišiem, meitām un kaimiņu saimniekiem viņa uzsmaidīja vienlīdz mīļi, un visi saprata, ka Nate te tiešām taisījās par saimnieci.
1.3.pārn. Pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā). Būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes.
PiemēriCiti zvejnieki bija aizgājuši uz mājām, jo pūta stiprs vējš un laiks taisījās uz vētru.
2.parasti 3. pers. Refl. → taisīt1. Tikt taisītam.
PiemēriViņpus Raunas, kalnā, vējš pūta daudz stiprāk un asāk kā ap iebraucamo vietu. Ceļu acīm redzami vilka ciet, no rīta kaut cik izbrauktās kupenas tagad novakarē atkal taisījās gludas un auga augstākas.
Avoti: 7-2. sējums