teciņiem
teciņiem apst.
Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet). Teciņus.
PiemēriLīzbeti kaut kas it kā skubināja atpakaļ istabā. Viņa aizsteidzās gandrīz teciņiem un tūliņ aiz sliekšņa manīja ko svešādu.
- Līzbeti kaut kas it kā skubināja atpakaļ istabā. Viņa aizsteidzās gandrīz teciņiem un tūliņ aiz sliekšņa manīja ko svešādu.
- Rūdolfs pasniedza Laurai somu, un viņa teciņiem metās uz lieveni, jo vēl aizvien stipri lija.
- Pa pažobelēm grabinājis žurkas. Sīkiem teciņiem tās ātri aizskrapškināja garām, mīksti nolēca kaut kur zemāk, reizēm smalki iepīkstējās.
Avoti: 7-2. sējums