teciņus
teciņus apst.
Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet). Teciņiem.
PiemēriNoklaudzēja vārtiņi, un vasarnīcas pagalmā steidzīgi ienāca sieviete. Neskatoties ne pa labi, ne kreisi, tā teciņus iemetās pa vaļējām durvīm vasarnīcā.
- Noklaudzēja vārtiņi, un vasarnīcas pagalmā steidzīgi ienāca sieviete. Neskatoties ne pa labi, ne kreisi, tā teciņus iemetās pa vaļējām durvīm vasarnīcā.
- Mēs ejam ātri, gandrīz teciņus..
- Es teciņus vien tecēju, Tēva zemes gribēdama. Balinām tēva zeme, I lēnām staigājot.
Avoti: 7-2. sējums