tielēties
tielēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas.
Piemēri..tēvs iznesa no istabas krēslu vecmāmuļai un aicināja visus uzkost. Vecmāmuļa gan ilgi tielējās pretim, tomēr beidzot arī piesēdās un ēda līdzi.
- ..tēvs iznesa no istabas krēslu vecmāmuļai un aicināja visus uzkost. Vecmāmuļa gan ilgi tielējās pretim, tomēr beidzot arī piesēdās un ēda līdzi.
- «Tā nav vis apse,» Ješka tielējās, «tā ir goba.»
- Ja katrs sāks tielēties un pieturēties pie saviem uzskatiem, tad kur gan mēs galu galā nokļūsim?
- pārn. Un arī zirgi - puisis pabrīnījās - netielēdamies nāca un ļāvās jūgties kamanās, parasti tie tik klausīgi nebija.
Avoti: 7-2. sējums