tiesājams
tiesājams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → tiesāt [1].
2.lietv. nozīmē: tiesājamais, -ā, v.; tiesājamā, -ās, s.; jur. Cilvēks, ko tiesā [1] (1).
PiemēriApsūdzēto, kas nodots tiesai, sauc par tiesājamo; apsūdzēto, par kuru taisīts notiesājošs spriedums, - par notiesāto.
Avoti: 7-2. sējums