tiesāties
tiesāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
PiemēriAnna: Kāpēc tad rāte atņēma viesnīcu tēvam, un iznomāja sakšu Lorencam? Tiesājoties par taisnību, tēvs pazaudēja arī mantu.
- Anna: Kāpēc tad rāte atņēma viesnīcu tēvam, un iznomāja sakšu Lorencam? Tiesājoties par taisnību, tēvs pazaudēja arī mantu.
- Kam viņš plēsās visus šos garos gadus, kam piecpadsmit gadus tiesājās ar baronu, kura muiža kā balts gulbis pacēlās ezera otrā galā?
2.Tiesāt [1] (2) sevi.
Piemēri..Tev nākas, visiem dzirdot, dziesmā ciest.., Ar sevi tiesāties, sev nolemt sodu..
- ..Tev nākas, visiem dzirdot, dziesmā ciest.., Ar sevi tiesāties, sev nolemt sodu..
- Mis Nemnaude: Visu šo laiku, kopš te biju pēdēja reizi, esmu tiesājusies pati ar sevi. Bet šo lietu es nevaru izlemt viena.
Avoti: 7-2. sējums