tirināt
tirināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Vairākkārt strauji, ar īsiem vēzieniem kustināt (ķermeņa daļu).
PiemēriViens [jēriņš] uzceļas, asteli tirinādams, meklē zīst.
- Viens [jēriņš] uzceļas, asteli tirinādams, meklē zīst.
- ..pēkšņi viņa bikšu starās iecirtās Lācīša [suņa] zobi. Tirinādams kājas, Ludis mēģināja no suņa atbrīvoties, bet velti.
- Bērtulis.. pēc dažiem soļiem bija spiests tirināt pēdu - no sandalēm bija jāizkrata ielas smiltis.
- pārn. Un tiešām - laukā bij redzama sudrabaina lāma, un vējš jau tur tirināja nelielus viļņus.
Avoti: 7-2. sējums