trillināt
trillināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.Radīt augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu balss skaņu kopumu (parasti par putniem). Treļļot (1).
PiemēriJau blāzma sāka lēnām zeltoties; jau cīruļi sāka trillināt..
1.1.trans.
Piemēri..lakstīgalas un melnie strazdi trillināja savas pēdējās pavasara melodijas.
1.2.Dziedāt, arī trallināt.
PiemēriUn durvju sargs sāk svilpot, dūdot, trillināt.
1.3.trans.
PiemēriKoncertdaļā spoži ģērbusies dziedātāja augstu augstu trillināja dziesmu..
1.4.pārn. Radīt augstas, dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
PiemēriZvans vēl nebija beidzis trillināt, kad vērās durvis un nāca viņš - filozofijas profesors..
Avoti: 7-2. sējums