Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
trillināt
trillināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.Radīt augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu balss skaņu kopumu (parasti par putniem). Treļļot (1).
PiemēriJau blāzma sāka lēnām zeltoties; jau cīruļi sāka trillināt..
  • Jau blāzma sāka lēnām zeltoties; jau cīruļi sāka trillināt..
  • ..lakstīgalas un vakarlēpji trillināja un dārdināja naktīs.
  • Kaņepītis - pirmais pārnākušais gājputns. Sēž tālruņa vadā un trillina..
1.1.trans.
Piemēri..lakstīgalas un melnie strazdi trillināja savas pēdējās pavasara melodijas.
  • ..lakstīgalas un melnie strazdi trillināja savas pēdējās pavasara melodijas.
1.2.Dziedāt, arī trallināt.
PiemēriUn durvju sargs sāk svilpot, dūdot, trillināt.
  • Un durvju sargs sāk svilpot, dūdot, trillināt.
  • Gani laukos trillina.
1.3.trans.
PiemēriKoncertdaļā spoži ģērbusies dziedātāja augstu augstu trillināja dziesmu..
  • Koncertdaļā spoži ģērbusies dziedātāja augstu augstu trillināja dziesmu..
  • Es trillināju veco meldiju.
1.4.pārn. Radīt augstas, dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
PiemēriZvans vēl nebija beidzis trillināt, kad vērās durvis un nāca viņš - filozofijas profesors..
  • Zvans vēl nebija beidzis trillināt, kad vērās durvis un nāca viņš - filozofijas profesors..
Avoti: 7-2. sējums