truba
truba -as, s.; sar.
1.Caurule.
PiemēriTrubā grabināja no jumta krītošais ūdens.
- Trubā grabināja no jumta krītošais ūdens.
- «Tad vienu ziemu [siltumnīcā] pārsprāga trubas. Ar rāvienu zaudēju savus trīs četrus tūkstošus.»
- Par dažiem centimetriem [projektā] bija samazināts lielai caurulei līdzīgā ceha vai - kā mēs to saucām - trubas diametrs.
2.Klausule1.
PiemēriViņi labprāt nekad nesazvanījās, jo telefonā parasti kaut kas rūca, sprakšķēja, viņš ar šo nelabo trubu pie auss kļuva nervozs, neiecietīgs..
- Viņi labprāt nekad nesazvanījās, jo telefonā parasti kaut kas rūca, sprakšķēja, viņš ar šo nelabo trubu pie auss kļuva nervozs, neiecietīgs..
Avoti: 7-2. sējums