tukšums
tukšums -a, v.
1.Vispārināta īpašība → tukšs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Tukša vieta, telpa, vide, tās daļa.
PiemēriLai gan man gribas dzert, atbildu, ka neslāpst, jo zinu, ka mums pudele ir gluži tukša. Vai nu sāksim gausties divatā par šo tukšumu.
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → tukšs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIela tai stundā bija gandrīz jau tukša. ..Bet mēness saltā miglā cēlās.. un apspīdēja ielas tukšumu.
3.parasti vsk. Vispārināta īpašība → tukšs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Trūkums, nabadzība.
PiemēriViņiem jau nekā nebij ko iznest no mājas, kurā bij tik liels tukšums tā ēdiena, kā drēbju ziņā. Viņam vajadzēja iziet gandrīz vienīgi ar to, kas mugurā un kas vēderā.
4.parasti vsk. Vispārināta īpašība → tukšs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAtkal un atkal [dzejā] izlaužas nemiers ar dzīves tukšumu, sīkmanību, lielu ideālu trūkumu..
5.dsk. Apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām.
Piemēri..viņa pieiet pie Brūklenes [govs], pakasa starp ragiem, pārlaiž roku tukšumiem pie krustiem.
Avoti: 8. sējums