tupēt
tupēt tupu, tupi, tup, pag. tupēju; intrans.
1.Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
Piemēri..gāju Ieviņai palīgā izslaukt govis: tupot pie govs tesmeņa, man tirpa ir ceļi, ir gurni..
- ..gāju Ieviņai palīgā izslaukt govis: tupot pie govs tesmeņa, man tirpa ir ceļi, ir gurni..
- Cukurbiešu laukā.. tupēja ravētājas raibos lakatiņos un jaciņās..
1.1.Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
PiemēriVistas tup uz laktas.
- Vistas tup uz laktas.
- Baloži tup uz jumta un gaida. Piepūtušies vēl resnāki un guļ uz savām kājiņām.
- Kailajos bērzu un vītolu zaros tupēja vārnas un kliedza..
- Lūk, bezdelīgas tup uz stieplēm kā neizprotams nošu raksts.
1.2.Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem). Arī sēdēt1.
PiemēriVecie vilki palika tupam jaunaudzes malā..
- Vecie vilki palika tupam jaunaudzes malā..
- Sildīdamās saulē, lapu ielogos tupēja zaļas vardes..
- Cik ilgi tu [kaķi] tupēsi priedē?
1.3.Sēdēt (parasti uz kā zema).
Piemēri..izdzirdēju, ka blakus kūtī kāds slauca govis. Pavēris kūtsdurvis, vējluktura gaismā ieraudzīju sievieti, kas tupēja uz ķeblīša.
- ..izdzirdēju, ka blakus kūtī kāds slauca govis. Pavēris kūtsdurvis, vējluktura gaismā ieraudzīju sievieti, kas tupēja uz ķeblīša.
- Māte ar mani vairs nespēja parunāt. Kamolītī sarāvusies, viņa tupēja uz sava čubu maisa..
1.4.pārn. Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
PiemēriUz loga malas tupēja neliela, dzeltenīga vāzīte ar pelēksārtu rozi..
- Uz loga malas tupēja neliela, dzeltenīga vāzīte ar pelēksārtu rozi..
- Upes ceļā tup plakani, lieli un melni akmeņi.
- ..pelēko arumu vidū tupēja Noriešu melnais skurstenis, pūzdams zilajās debesīs pelēkas dūmu svītras.
2.sar. Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti.
Piemēri«Citiem ļaudīm svētdiena kā svētdiena, tikai mēs te [mājās] vienmēr tupam kā divi vergi.»
- «Citiem ļaudīm svētdiena kā svētdiena, tikai mēs te [mājās] vienmēr tupam kā divi vergi.»
- Centi kairina Viktorijas darbīgums, viņas spēja tupēt mājās, kauties ar mājas darbiem..
- Kas ar kareivjiem vienmēr bijis kopā, tas grib iet viņiem līdz arī galvenajā kautiņā. Lai tup, kur tupējuši, aizmugures vīri..
2.1.Atrasties apcietinājumā, cietumā.
Piemēri«Nagainis vēl dzīvos dažu labu dienu, kad viens otrs kasītes direktoriņš jau tupēs aiz restēm.»
- «Nagainis vēl dzīvos dažu labu dienu, kad viens otrs kasītes direktoriņš jau tupēs aiz restēm.»
- «Ak tad jūs sakūdījāt, lai pamet darbu, jūs musināt cilvēkus. Cietumā par maz esat tupējušas?»
Stabili vārdu savienojumiTupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla. Tupēt (arī sēdēt) aizkrāsnē.
- Tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla — sar. Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Tupēt (arī sēdēt) aizkrāsnē — niev. Būt kūtram, pasīvam.
Avoti: 8. sējums