Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
turēties
turēties turos, turies, turas, pag. turējos; refl.
1.Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu.
PiemēriVisi mēs stāvam kājās, turēdamies gan pie [mašīnas] bortiem, gan cits pie cita.
  • Visi mēs stāvam kājās, turēdamies gan pie [mašīnas] bortiem, gan cits pie cita.
  • Jūlīte kāpa iesāņus, ar abām rokām cieši pie margas turēdamās.
  • Pie takas klintī Žanis pastiepa roku. «Turies pie manis. Es tevi uzvilkšu līdz pašām debesīm.»
1.1.Nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
Piemēri..[Jānis] nogriežas pa maz brauktu, apledojušu lauku ceļu. Kājas slīd, jāuzmanās un jāturas stingri.
  • ..[Jānis] nogriežas pa maz brauktu, apledojušu lauku ceļu. Kājas slīd, jāuzmanās un jāturas stingri.
  • ..viņš [ekvilibrists] nolēma, ka visai pārliecināti turas piramīdas virsotnē, un atsacījās no drošības jostas.
  • Un viņi skrēja tieši pāri laukiem, brīžiem iestigdami sniegā līdz ceļiem, brīžiem turēdamies virs sērsnas.
Stabili vārdu savienojumiTikko turēties uz kājām (arī kājās).
1.2.Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
PiemēriVienā rokā viņš turēja sarkanu neļķu pušķi, otrā papīra turziņu, kurā tikko turējās atnestie apelsīni.
  • Vienā rokā viņš turēja sarkanu neļķu pušķi, otrā papīra turziņu, kurā tikko turējās atnestie apelsīni.
  • Durvis sparīgi atrāva jauna sieviete, kuras melnajos matos turējās metāla ilgviļņu veidņi.
1.3.Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
PiemēriĀrdurvis tikko turas vērtnēs, tāpēc Taiga tās parasti aizšauj no iekšpuses.
  • Ārdurvis tikko turas vērtnēs, tāpēc Taiga tās parasti aizšauj no iekšpuses.
  • Koki aug kupli, zaroti, ar saknēm stingri turēdamies treknajā dienvidu zemē.
  • Ābols sarkst, bet turas vēl pie zara..
2.Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā.
Piemēri«Dzērves. Bet nemaz kāsī neturas. Tā ir zīme, ka viņas nesteidzas un ziema šogad būs vēlu.»
  • «Dzērves. Bet nemaz kāsī neturas. Tā ir zīme, ka viņas nesteidzas un ziema šogad būs vēlu.»
  • Saule vēl.. turējās turpat pie mežu galiem..
Stabili vārdu savienojumiTurēties virs (arī uz) ūdens.
2.1.Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku (par parādībām dabā).
PiemēriMigla turas līdz vakaram.
  • Migla turas līdz vakaram.
  • Ieplakās turas sniegs.
  • Gājām pa rugājiem, jo grāvmalas zālē vēl turējās rasa un mēs negribējām saslapināt kājas..
  • Naktī nedaudz uzsalis, ūdens peļķes pārvilktas ar plānu ledus kārtiņu, uz zemes ēnainās vietās vēl turas sarma.
2.2.Par smaržu, garšu.
PiemēriArī [miltu] malējs bija gluži balts. Vienmēr ap viņu turējās graudu smarža.
  • Arī [miltu] malējs bija gluži balts. Vienmēr ap viņu turējās graudu smarža.
  • Artūrs atkal sniedza savu «Prīmas» paciņu, bet Ģirtam vēl visu laiku turējās uz mēles pirmās cigaretes rūgtums.
2.3.Saglabāties, palikt (kur iekšā) – piemēram, par vielām, siltumu.
Piemēri«Es skatos, ka gandrīz visām govīm siles cauras. Tādās ūdens nemaz iekšā neturas.»
  • «Es skatos, ka gandrīz visām govīm siles cauras. Tādās ūdens nemaz iekšā neturas.»
  • Visa vecā māja izvagota [peļu] alām kā siets, tāpēc arī ziemu iekšā nemaz neturas siltums...
2.4.Būt kādu laiku krājumā. Tikt saglabātam (par kā kopumu).
PiemēriViņš nekad nebija bijis liels šķērdētājs un viegls rubļa palaidējs, tāpēc līdzekļi turējās un četrdesmit devītajā gadā varēja nopirkt «Pobedu».
  • Viņš nekad nebija bijis liels šķērdētājs un viegls rubļa palaidējs, tāpēc līdzekļi turējās un četrdesmit devītajā gadā varēja nopirkt «Pobedu».
  • Izraktajā akā turējās kāds pusspainis ne visai skaidra ūdens ar varžainu, dūņainu piegaršu.
  • ..restorānā allaž turējās kāds krājums vīna pastāvīgiem, pazīstamiem viesiem..
3.parasti 3. pers. Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
PiemēriSals turējās nedēļām ilgi.
  • Sals turējās nedēļām ilgi.
  • Gaisa temperatūra turas mazliet virs nulles.
  • Jau trešo dienu turējās vēss, lietains laiks.
  • Naktīs piesala, bet dienas turējās saulainas un siltas.
  • Septembris tagad turējās silts un saulains, visus lauku darbus zemnieki varēja padarīt labā laikā.
3.1.Būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
PiemēriSaule bija norietējusi, bet debesis joprojām turējās spožas un dzidras.
  • Saule bija norietējusi, bet debesis joprojām turējās spožas un dzidras.
  • Skujas turējās zaļas, brūklenāju vainagi vaskaini spīdēja.
  • Lai tēja vai kafija ilgāk turētos silta, lieti noder kannas sildītājs.
3.2.Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu). Būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
PiemēriKaut nu rīt [tirgū] puķēm turētos cena, Ņina domāja. Pēdējās gladiolas - un tik skaistas.
  • Kaut nu rīt [tirgū] puķēm turētos cena, Ņina domāja. Pēdējās gladiolas - un tik skaistas.
  • ..tirgū paveicies labi un sivēni turējušies cenā, jo tādā slapjdraņķī bijis mazs pievedums.
Stabili vārdu savienojumiTurēties cenā.
3.3.Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties.
PiemēriIlgviļņi labi neturas.
  • Ilgviļņi labi neturas.
  • ..mati turējās stingrā veidojumā un bija mirdzoši.
  • Krāsas.. labi neturoties, neieēdoties drānā un mazgājot plūkot.
3.4.Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
Piemēri..pārejot lielo novadgrāvi, pār kuru vēl turas aiztrunējis tiltiņš.., vecāmāte, atmiņu pārņemta, pasauc Aldi tuvāk..
  • ..pārejot lielo novadgrāvi, pār kuru vēl turas aiztrunējis tiltiņš.., vecāmāte, atmiņu pārņemta, pasauc Aldi tuvāk..
  • Ferma.. tik tikko turas, bet to nav nozīmes vairs labot.
  • Vēl turas vecā Bābele, Stāv cieti senlaiku mūri..
4.Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam.
PiemēriTurēties vairāk pa labi.
  • Turēties vairāk pa labi.
  • Turēties iepakaļ.
  • Viņi bija apbraukuši zemesragu un tagad turējās līdztekus krastam, kilometrus trīs selgā.
  • Mežzinis palūkojās pār plecu. Mazais [zēns] sekoja nedzirdami kā ēna, turēdamies divu soļu attālumā.
5.Darboties, strādāt (kur, pie kā). Atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
PiemēriTurēties pie mājas.
  • Turēties pie mājas.
  • Nekur viņš nevarēja turēties. Ne pie grāmatu sējēja, ne fabrikā: visur par grūtu...
  • Pāris gadus pie Trīnes turējās arī Ieviņa, tad viņa aizgāja citu meitu pulkā.
  • ..tikpat strauji, kā nākusi, viņa pietrūkstas un aizskrien. Cik nu viņa mājās turas - tik un tā vairāk bērnu namā...
  • Cilvēks pie savām mājām, pie dzimtenes turas - ar abām rokām un kājām, kamēr vien dzīvība sirdī kuras.
5.1.Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
PiemēriTurēties vienkopus.
  • Turēties vienkopus.
  • Turēties savrup.
  • Lielākie [bērni] staipīja un vāca mazākos, mazākie turējās pie lielākajiem kā pielipuši.
  • Sibilla: Ja zēns meitenei pasniedz dāvanu, gadās, ka viņš sāk stingri turēties meitenei klāt dāvanas dēļ, nevis pašas meitenes dēļ.
  • Mārtiņš kluss, klusāks kā iepriekš.. Domu pilns, vienmēr turas atsevišķi, viens.
  • ..esmu kautrīgs un vienmēr turos nomaļus, ciešāk uzmests svešs skatiens mani samulsina.
5.2.Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
PiemēriTurēties pie tradīcijām.
  • Turēties pie tradīcijām.
  • Turēties pie iesīkstējušiem uzskatiem.
  • Sniegdams krusttēva Adāma dzīves aprakstu, gribu turēties pie šādas kārtības: vispirms aprakstīt Adāmu kā cilvēku un laulātu draugu un vispēdīgi Adāmu - kā patriotu.
  • ..[vadītājs] turējās pie principa: ja gribi rīkot citus, vispirms valdi pats pār sevi.
  • ..formas ziņā viņš [dzejnieks] galvenokārt turas pie klasiskajiem paraugiem..
6.Sakopojot spēkus, pārvarēt grūtības. Nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
PiemēriAnna vīra prombūtnes laikā patiešām bija turējusies slavējami. Jau otru pavasari bez viņa palīdzības iedēstījusi kartupeļus, iesējusi pāris sieku miežu un gādājusi arī par kurināmo.
  • Anna vīra prombūtnes laikā patiešām bija turējusies slavējami. Jau otru pavasari bez viņa palīdzības iedēstījusi kartupeļus, iesējusi pāris sieku miežu un gādājusi arī par kurināmo.
  • «Kas tad nu būs!» Viktors saņēmies pats sev uzsauca. «Turēties! Nepaļauties vājumam!»
  • ..ceļš sāka vīties kalnā. Maksim nācās krietni atsperties, lai spētu uzvilkt ratus ar abiem braucējiem kalna stāvumā. Bet mazais zirdziņš turējās godam.
6.1.Cīnoties nepadoties, neatkāpties.
PiemēriAr neizprotamu spīvumu vēl turējās Piektais latviešu strēlnieku varoņpulks, kurš savu rūdījumu bija guvis nesenajās kaujās pie Mazās Juglas.
  • Ar neizprotamu spīvumu vēl turējās Piektais latviešu strēlnieku varoņpulks, kurš savu rūdījumu bija guvis nesenajās kaujās pie Mazās Juglas.
  • Nevienam tobrīd ne prātā nenāca, ka ielenktie hitlerieši uzsāks niknu pretestību un turēsies Kurzemē visu ziemu.
6.2.Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Valdīties.
PiemēriIlzei krūtīs sāpes grauza un dedzināja, bet viņa turējās un negribēja stipri vaidēt, lai nebojātu ļaudīm nakts mieru.
  • Ilzei krūtīs sāpes grauza un dedzināja, bet viņa turējās un negribēja stipri vaidēt, lai nebojātu ļaudīm nakts mieru.
  • Dagmāra no visa spēka turējās, lai neaizmigtu..
  • ..turos, lai nepateiktu nekā lieka, ko vēlāk nāktos nožēlot.
7.Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības. Izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
PiemēriMeita turas lepna.
  • Meita turas lepna.
  • Tēvs turas braši.
  • Turēties pieklājības robežās.
  • Inita visu dienu turējās jautra un moža..
  • ..vecaistēvs Jukums, kam jau bija uz pleciem septiņdesmit astoņi gadi, vēl turējās ņipri un vasarās izpļāva.. grāvjus un aplaida pirmo spaili ap labības laukiem, lai varētu braukt pļāvēji ar mašīnām.
7.1.Būt pieņemamā (fiziskā) stāvoklī.
PiemēriArī vecais kalps Mārtiņš vēl turas taisni. Viņa augums gan ir izkaltis, viņa vaigi ir sausi un kaulaini,.. bet viņš vēl ir sīksts un ciets, kā neskaitāmus cilvēka mūžus zemē gulējis ozols.
  • Arī vecais kalps Mārtiņš vēl turas taisni. Viņa augums gan ir izkaltis, viņa vaigi ir sausi un kaulaini,.. bet viņš vēl ir sīksts un ciets, kā neskaitāmus cilvēka mūžus zemē gulējis ozols.
  • Vija.. ar pirmajiem soļiem teātrī mācījās sevi disciplinēt un allaž turēties formā.
  • pārn. Bet lietus bij vajadzīgs. ..Vasarājs putēja pavisam laukā. Auzas vēl kā nekā turējās, bet mieži kūdrājā un pat augstākās, vieglākās vietās dzeltēja nost.
Stabili vārdu savienojumiTurēties (arī būt) pie veselības.
7.2.Būt, palikt noteiktā (fizioloģiskā vai psihiskā) stāvoklī.
PiemēriVēl vienmēr turējāmies sirsnīgos draugos. Ziemas brīvlaikos un vasarās redzējāmies vai katru dienu.
  • Vēl vienmēr turējāmies sirsnīgos draugos. Ziemas brīvlaikos un vasarās redzējāmies vai katru dienu.
8.Būt, pastāvēt kādu laiku.
PiemēriTradīcijas turas stipri.
  • Tradīcijas turas stipri.
  • Kad.. Alise atgriezās darbā, viņpus kases lodziņa jau stāvēja rinda. Alise strādāja veikli, tomēr rinda turējās visu laiku.
  • ..zviedri ir tāda tauta, kurā pārsvarā turas divi uzvārdi.
  • Ilgstoši repertuārā turoties, vecie uzvedumi tomēr pamazām pārklājas ar putekļu kārtu, tajos nereti ieviešas paviršības, ikdienišķums..
8.1.Eksistēt, balstoties (uz ko).
PiemēriPagaidām turamies uz rudens kartupeļiem. Kad tie būs cauri, paliks tikai maize.
  • Pagaidām turamies uz rudens kartupeļiem. Kad tie būs cauri, paliks tikai maize.
  • pārn. ..pārtrūka beidzamais matiņš, uz kura turējās viņu laulība, glāzē iekrita pēdējais piliens, - un tā uzreiz pārgāja pāri...
9.Veicot, darot (ko), atbilst noteiktām prasībām, neatpalikt no citiem. Veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu.
Piemēri«Ja tu skriešanā un jāšanā spētu turēties pirmais, tad uzvara mūsu,» Gunārs prātoja.
  • «Ja tu skriešanā un jāšanā spētu turēties pirmais, tad uzvara mūsu,» Gunārs prātoja.
  • ..reiz viņa pieminēja savu māti.. Kā viņa stiepusi stīpotos koka spaiņus, smagos kartupeļu grozus, turējusies plecu pie pleca ar vīru tīrumā.
  • ..braucējs turas prātīgā bēru solī.
Stabili vārdu savienojumiTurēties (arī būt) līmenī. Turēties solī.
Stabili vārdu savienojumiDzīvība (retāk dvēsele) turas (kaulos). Nauda neturas (kabatā). Nauda turas (kabatā).
Avoti: 8. sējums