Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tuvējs
tuvējs -ais; s. -a, -ā
tuvēji apst.
1.Samērā tuvs1. Tuvīns (1).
PiemēriApstaigāt tuvējo apkārtni.
1.1.Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
PiemēriTuvējs kaimiņš.
2.Samērā tuvs3. Tuvīns (2).
PiemēriAtcerēties tuvējo pagātni.
3.Samērā tuvs4. Tuvīns (3).
PiemēriUpmaļiem bija tuvēji radi.. Tie bija Andra tēvam mātes radi Ežiņi. Tomēr, kaut gan bija tuvēji radi, Upmaļiem un Ežiņiem bija iesakņojies naids.
Avoti: 8. sējums