tvīksmains
tvīksmains -ais; s. -a, -ā
tvīksmaini apst.
1.Stiprs, skurbinošs (parasti par smaržu). Tvīksmīgs (1).
Piemēri..Kas mani gaida, un ko es te saucu? Vai šo tvīksmaino pakalnu smārdu; Brūno purvāju rūgteno dvesmu?
- ..Kas mani gaida, un ko es te saucu? Vai šo tvīksmaino pakalnu smārdu; Brūno purvāju rūgteno dvesmu?
- pārn. ..nabadzības saltā elpa un bagātības tvīksmainās smaržas...
2.Tīksmīgs (parasti jutekliski). Tvīksmīgs (2).
PiemēriViņi.. kaislībā tvīksmaini nolaiž plakstus un nogrimst viens otram lūpās.
- Viņi.. kaislībā tvīksmaini nolaiž plakstus un nogrimst viens otram lūpās.
- Seja viņai brūna kā čigānietei. ..Acīs atkal tas valgais, tvīksmainais spulgums, kas viņu [Franku Aršaliku] allaž padara neveiklu un nervozu.
- Tvīksmains reibums aizņem elpu ciet, kad pār jūras ciemu sētām, jomu pavasarī darvas smarža iet.
Avoti: 8. sējums