Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tvīksmains
tvīksmains -ais; s. -a, -ā
tvīksmaini apst.
1.Stiprs, skurbinošs (parasti par smaržu). Tvīksmīgs (1).
Piemēri..Kas mani gaida, un ko es te saucu? Vai šo tvīksmaino pakalnu smārdu; Brūno purvāju rūgteno dvesmu?
  • ..Kas mani gaida, un ko es te saucu? Vai šo tvīksmaino pakalnu smārdu; Brūno purvāju rūgteno dvesmu?
  • pārn. ..nabadzības saltā elpa un bagātības tvīksmainās smaržas...
2.Tīksmīgs (parasti jutekliski). Tvīksmīgs (2).
PiemēriViņi.. kaislībā tvīksmaini nolaiž plakstus un nogrimst viens otram lūpās.
  • Viņi.. kaislībā tvīksmaini nolaiž plakstus un nogrimst viens otram lūpās.
  • Seja viņai brūna kā čigānietei. ..Acīs atkal tas valgais, tvīksmainais spulgums, kas viņu [Franku Aršaliku] allaž padara neveiklu un nervozu.
  • Tvīksmains reibums aizņem elpu ciet, kad pār jūras ciemu sētām, jomu pavasarī darvas smarža iet.
Avoti: 8. sējums