tvirtums
tvirtums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → tvirts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMuskuļu tvirtums.
- Muskuļu tvirtums.
- Viņa bija iedegusi brūna, no darba dārzā ieguvusi apaļīgus locekļus, sajuta spēku un tvirtumu..
2.Vispārināta īpašība → tvirts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSatvērušas ceļavēju, baltās buras izriesās spraigā tvirtumā..
- Satvērušas ceļavēju, baltās buras izriesās spraigā tvirtumā..
- Uzsalusī zeme skanēja aiz tvirtuma zem gājēju kājām.
3.Vispārināta īpašība → tvirts3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSoļu tvirtums.
- Soļu tvirtums.
4.Vispārināta īpašība → tvirts4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLabs salīdzinājums atnāk pats no sevis, un tas vairo valodas tvirtumu, kamēr nodeldētais vai arī tīši sadomātais izteiksmi atšķaida, padara teikumu ļenganu.
- Labs salīdzinājums atnāk pats no sevis, un tas vairo valodas tvirtumu, kamēr nodeldētais vai arī tīši sadomātais izteiksmi atšķaida, padara teikumu ļenganu.
- Sūrā darbā asināts formu tvirtums, ik detaļas un motīva smalks izstrādājums un rūpīgi krātā pieredzē atminēts keramikas masas un, glazūru uzvedības noslēpums.
- ..šai satrauktajā jutoņā domām trūkst tvirtuma un skaidrības..
Avoti: 8. sējums