tīties
tīties tinos, tinies, tinas, pag. tinos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → tīt1. Tikt tītam.
PiemēriKamols tinas gludi.
- Kamols tinas gludi.
- Dzija tinas kamolā.
- Spole tinas aizvien lielāka.
- ..uz spolēm tinas žilbinoši baltas ķīmiskās šķiedras pavedieni..
- Ritenim griežoties, grožu gals sāk tīties ap asi.
- Uz [akas] grieztuves kā čūska tinas ķēde..
- pārn. Domas visu laiku tinas ap šīvakara līgošanu.
- pārn. ..jutos pavisam pieaudzis, man likās, tās ir liela cilvēka skumjas, kas tagad neredzamas tinas ap mani.
- pārn. Anna: Melna kafija aptumšo domas, karsta apdedzina mēli, salda tinas ap sirdi.
2.Refl. → tīt2. Tikt tītam.
PiemēriTīties kažokā.
- Tīties kažokā.
- Šalle tinas ap kaklu.
- ..viņš.. tinas plānajā segā, jo rīts ir dzestrs.
- Večiņa ir veca un maza. Ziemā viņa tinas lakatu lakatos..
- Papīrs [sainim] netinas un netinas vaļā. Strautmaniete apskaitusies pārplēš..
- pārn. Pašā Kurzemes stūri plūst Bārtas upe. Pavasaros tās krasti tinas ziedu villainēs.
- pārn. Zaļš plašums, zila tāle, kupls koks pakalnā, pļavas zieds pie kājām, blāzmains padebesis.. - viss tinies vasaras sanoņā.
2.1.pārn. Kļūt grūti saredzamam (piemēram, miglā, tumsā).
PiemēriAiz loga neko lielu nevarēja saredzēt. Viss bija tinies pelēkā miglā.
- Aiz loga neko lielu nevarēja saredzēt. Viss bija tinies pelēkā miglā.
- Baltu tvaiku mutuļos tinusies, pienāca lokomotīve..
- Liegi krēslā tinas viss - Zeme, cilvēki un lietas.
3.parasti 3. pers. Vīties (par vīteņaugiem, to daļām).
Piemēri..vīteņrozes - pilnvērtīgi augt un ziedēt viņas spēj, pieturoties pie balsta vai tinoties ap balstu..
- ..vīteņrozes - pilnvērtīgi augt un ziedēt viņas spēj, pieturoties pie balsta vai tinoties ap balstu..
- No mieta apinim gan nav ko bīties! Miets viņam vajadzīgs, lai spētu augšup tīties...
- Tītenis neskuma par drauga [mieta] bojā eju, bet sāka prātot, kam nu atkal pieglaimoties. Līdz pavasarim viņš bija izdomājis un.. tinās ap visresnāko ozolu.
4.sar. Uzturēt (parasti tuvas, draudzīgas) attiecības (ar kādu).
PiemēriAr cilvēkiem viņš netinās daudz; meitiešu pavisam neieredzēja.
- Ar cilvēkiem viņš netinās daudz; meitiešu pavisam neieredzēja.
- «Es jau nezinu: varbūt, ka Austra skrien tev pakaļ. Bet, ka jūs viens ar otru tinaties, tas tagad man ir skaidrs.»
- Ruta: Viņam ir sieva, kas viņu varbūt izmisusi meklē... tāpat kā es savu vīru. Bet viņam tas vienalga. Viņš te jau tinas ar citu.
4.1.Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
Piemēri..pulkvedis uzņēmās saimniekotāja lomu un aicināja citus piesēst. Ap viņiem tinās Matilde, šo to padodama un kārtodama.
- ..pulkvedis uzņēmās saimniekotāja lomu un aicināja citus piesēst. Ap viņiem tinās Matilde, šo to padodama un kārtodama.
- ..viņš.. bija pazīstams kā izveicīgs ermoņiku spēlētājs. Šīs pašas spēlēšanas dēļ visi gar viņu tinās..
- Kam tad tāds izglītots meitietis vairs der? Tāds tūlīt tinas vairāk ap skolotājiem, ap skrīveri un melderzeļļiem.
5.vienk. Virzīties, doties (parasti prom).
Piemēri«Vai tu ko teici?» Daumants panācās atpakaļ. - «Tinies veicīgāk prom ar savu sirdspuķīti,» Toms noņurdēja.
- «Vai tu ko teici?» Daumants panācās atpakaļ. - «Tinies veicīgāk prom ar savu sirdspuķīti,» Toms noņurdēja.
- «Klausies, Agri, ceļamies un tinamies, citādi nonīksim te līdz puspieciem.»
Stabili vārdu savienojumiTinas (arī kuļas, peras, pinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām).
- Tinas (arī kuļas, peras, pinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām)sar. — Saka par cilvēku, kam neveicas darbs. Saka par neveiklu cilvēku.
- Tīties pa kājāmsar. — Būt par traucēkli kādam.
Avoti: 7-2. sējums