tīņāties
tīņāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
2.Refl. → tīņāt2. Tīstīties (1).
PiemēriTīņādamies lietusmēteļos un nobruņojušies ar lietussargiem, pa liedagu nesteidzīgi pastaigājās vientuļi gājēji.
3.sar. Tūļāties.
PiemēriIevedis Leontīni dārgā restorānā, Indriķis tīņājās kā sapīts - ne viņš zināja, kā jāpasūta, ne kas jāpasūta.
Avoti: 7-2. sējums