ugunsapbedījums
ugunsapbedījums -a, v.; arheol.
Reliģiskā rituālā sadedzināta mirušā apbedījums.
PiemēriDaudzās salauztās, apdegušās un sakusušās lietas liecināja, ka te [Vilkumuižas ezerā] atrasti seno kuršu ugunsapbedījumi, galvenokārt no 13. un 14. gadsimta.
- Daudzās salauztās, apdegušās un sakusušās lietas liecināja, ka te [Vilkumuižas ezerā] atrasti seno kuršu ugunsapbedījumi, galvenokārt no 13. un 14. gadsimta.
- Baznīca un ordenis aizliedza ugunsapbedījumus. Jau krietnu laiku kurši nededzināja aizgājējus. Bet vecā paraduma vara vēl valdīja, tāpēc kapa bedrē iebēra pelnus un ogles.
Avoti: 8. sējums