Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ugunskuģis
ugunskuģis -ģa, v.; jūrn.
Noenkurots kuģis, kam ir bākas funkcijas.
Piemēri«Mans tēvs Svens Jensens toreiz strādāja par kapteini uz kāda Dānijas ugunskuģa..»
Avoti: 8. sējums