urkšķēt
urkšķēt urkšķu, urkšķi, urkšķ, pag. urkšķēju
urkšēt urkšu, urkši, urkš, pag. urkšēju; intrans.; retāk
1.parasti 3. pers. Radīt paasas, samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti cūkām). Arī rukšķēt.
PiemēriGandrīz katrā vezumā blēja pa jēru pārim vai urkšķēja sivēns..
- Gandrīz katrā vezumā blēja pa jēru pārim vai urkšķēja sivēns..
- ..pieticīgās meža cūkas, sarus sacēlušas, sirdīgi urkšķ, veltīgi meklēdamas tīkamu guļvietu.
- Vakaros nīlzirgi, urkšķēdami un pa reizei spalgi iebļaudamies, nāca krastā ganīties.
- Delfīni dīc un klakšķina, šņāc un svelpj, pīkst un urkšķ..
2.sar. Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
PiemēriReizumis vecais kalps no visas sirds īgst un pukojas uz saimniekiem. Urkšķ un burkšķ te par šo, te par to, kas viņam rādās nepareizi un netaisni darāms vai nodarīts.
- Reizumis vecais kalps no visas sirds īgst un pukojas uz saimniekiem. Urkšķ un burkšķ te par šo, te par to, kas viņam rādās nepareizi un netaisni darāms vai nodarīts.
- «Man mājās māmiņa arī reizēm urkšķ kā ezis. Urkšķ, bet palīdz kā vien spēdama.»
3.parasti 3. pers. Rūkt (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
Piemēri..izkūlies pa slapjajām ceļa dangām, Dindāns, motociklam klusi urkšķot, iebrauca pagalmā.
- ..izkūlies pa slapjajām ceļa dangām, Dindāns, motociklam klusi urkšķot, iebrauca pagalmā.
- Klusi urkšķēdams, pār frontes līniju pārlidoja nakts bumbvedējs..
- Tikko ratiņš sāka urkšķēt, cēlās arī Klāvs un stājās.. pie saviem pinekļiem.
4.parasti 3. pers. Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriDažreiz vēders urkšķ slimniekiem ar.. barības vada traucējumiem.
- Dažreiz vēders urkšķ slimniekiem ar.. barības vada traucējumiem.
- ..vēders, negantnieks, ņemas urkšķēt, ka ne aizklausīties. Gribot negribot jāsāk gudrot, cik tālu vēl līdz brokastlaikam.
Avoti: 8. sējums