uzšmaukt
uzšmaukt -šmaucu, -šmauc, -šmauc, pag. -šmaucu; intrans.; vienk.
Uzbēgt.
PiemēriKlusiem, lieliem soļiem viņš uzšmauca pa biezu, sarkanu segu klātajām kāpnēm un zagās gar zāles durvīm...
Avoti: 8. sējums
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis