uzbrēkt
uzbrēkt -brēcu, -brēc, -brēc, pag. -brēcu; intrans.; sar.
1.Skaļi, neapvaldīti uzkliegt.
PiemēriVairākas reizes es nikni uzbrēcu vecajai medmāsai, viņa atteicās nākt pie manis..
1.1.trans.
Piemēri«Melis tu!» tēvs dēlam uzbrēca..
Avoti: 8. sējums