Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzbļaut
-bļauju, -bļauj, -bļauj, pag. -bļāvu; intrans.; sar.
1.Uzkliegt1.
PiemēriEs uzbļāvu diviem skuķiem, kas rikšoja ap strūklaku, tvarstīdami novakara ugunīs mirgojošās lāses.
1.1.trans.
Piemēri«Nevajag lamāties!» Ervīns man uzbļāva un aizgāja garām..
Avoti: