uzdabūt
uzdabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju; trans.
1.Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
Piemēri..ar dažādiem bomjiem un svirām baļķis beidzot bija uzdabūts uz ragavām..
- ..ar dažādiem bomjiem un svirām baļķis beidzot bija uzdabūts uz ragavām..
- Viņš aizdedza [petrolejas] lampu, bet nekā vairs nevarēja tai uzdabūt virsū cilindru..
- Savā laikā, kad zārks tikko bijis uztaisīts un mājās atvests, to vajadzējis pa redeļu kāpnēm pirtsaugšā uzdabūt.
1.1.Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriUzdabūt ēzeli kalnā.
- Uzdabūt ēzeli kalnā.
- ..orķestra diriģentu, miesās jo pamatīgu vīru, pēdīgi uzdabūja no bufetes telpas uz skatuves pie muzikantiem.
- Nevarēja zirgu uz ceļa uzdabūt.
2.Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (apavus, apģērbu).
PiemēriUzdabūt cimdus rokā.
- Uzdabūt cimdus rokā.
- Kurpes bija saulē sakaltušas.. Ar lielām pūlēm beidzot uzdabūju kājā.
3.parasti savienojumā ar «kājās», «augšā» Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pieceļas (kājās).
Piemēri..viņš satvēra Brūnaļas valgu un centās izmocīto lopiņu uzdabūt kājās.
- ..viņš satvēra Brūnaļas valgu un centās izmocīto lopiņu uzdabūt kājās.
3.1.Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzmostas.
PiemēriKad Krišups beidzot sāka raustīt Vilni, tas bij cieši iemidzis. Tikai ar pūlēm viņš to uzdabūja kājās.
- Kad Krišups beidzot sāka raustīt Vilni, tas bij cieši iemidzis. Tikai ar pūlēm viņš to uzdabūja kājās.
Avoti: 8. sējums