uzkucis
uzkucis -ušais; s. -usi, -usī.
Uzlīcis, uzkumpis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriAugums [vīrietim] plecu daļā mazliet uzkucis, it kā dīvainu nastu uzņēmis.
- Augums [vīrietim] plecu daļā mazliet uzkucis, it kā dīvainu nastu uzņēmis.
- Augumā viņš pārsniegtu Ardi, ja nebūtu plecos mazliet uzkucis.
- Reimanis sēž, uzkucis papīriem, un kaut ko steidzīgi raksta.
Avoti: 8. sējums