uzmanīties
uzmanīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
PiemēriUzmanīties ejot pāri ielai.
2.Paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties.
PiemēriBēgot uzmanīties uz jumta.
Avoti: 8. sējums