Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzmodināt
uzmodināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
PiemēriGrūti uzmodināt bērnu no miega.
  • Grūti uzmodināt bērnu no miega.
  • Klauvējieni pie durvīm uzmodināja gulētājus.
  • Mani solīja uzmodināt, bet, kamēr ticēju Lieldienu zaķim, tas nekad nenotika. Kad atvēru acis, pieaugušie man ziņoja, ka viņiem liekoties - zaķis jau bijis..
  • Otrā rītā Ješku uzmodināja gailis ar savu skaļo dziedāšanu.
  • ..liekamies gulēt, bet jau ap brokasta laiku mūs uzmodina no miega dobja lielgabalu rūkoņa.
Stabili vārdu savienojumiUzmodināt no miroņiem.
1.1.pārn. Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai (cilvēku, cilvēku grupu).
2.parasti 3. pers.; poēt. Pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā). Pamodināt (2). Atmodināt (2).
Avoti: 8. sējums