uzsmaržot
uzsmaržot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Iesākt smaržot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot.
Piemēri..siltos vasaras saulrietos.. aiz žogiem uzsmaržoja jasmīni un matiolas, bet norimušajās mājās tāltālu varēja dzirdēt verama loga čīkstoņu..
- ..siltos vasaras saulrietos.. aiz žogiem uzsmaržoja jasmīni un matiolas, bet norimušajās mājās tāltālu varēja dzirdēt verama loga čīkstoņu..
- Beta nopurināja drēbes,.. savāca dažu labu.. priedes zaru un iemeta ugunskurā. Lai uzsmaržo, lai izsvēpē un aizdūmo nelabo garu.
- Sāļi sūra, silta uzsmaržo jūra.
Avoti: 8. sējums