uzsprikstēt
uzsprikstēt parasti 3. pers., -sprikst, pag. -sprikstēja; intrans.
1.Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriDzirksteles uzsprikst gaisā.
- Dzirksteles uzsprikst gaisā.
- Dzirkstele var uzsprikstēt uz rokas.
2.Iesākt sprikstēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprikstēt.
PiemēriSvece, beidzot degt, vairāk reižu uzsprikstēja.
- Svece, beidzot degt, vairāk reižu uzsprikstēja.
- pārn. ..gluži vai meitenīgi gaišajās acīs uzsprikst dzīvīgas dzirkstis..
Avoti: 8. sējums