Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzsprādzēt
uzsprādzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Sprādzējot nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriMikus uzsprādzēja somu sev uz muguras un jau cēlās, bet Kārlēns lika vēl pagaidīt.
Avoti: 8. sējums