uzstāties
uzstāties -stājos, -stājies, -stājas, pag. -stājos; refl.
1.Teikt runu, izsacīt savu viedokli, prasību (publikas priekšā).
PiemēriUzstāties debatēs.
1.1.Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
Piemēri..dzejnieks uzstājas pret tukši žilbīgu, samāksloti trauksmainu dzeju un meklē īsti harmonisku dzīves ritmu, kas palīdz uzplaukt personībai.
1.2.Izpildīt skaņdarbu, daiļdarbu, dejas u. tml. (publikas priekšā).
PiemēriSkolā viņa dziedāja meiteņu kvartetā. Viņas uzstājās katrā svinīgā reizē..
2.Uzstāt.
Piemēri«Es tak tā neatstāšos. Jums jāsaka, kādēļ jūs negribatº ar mani dejot,» svešais skarbi uzstājas.
3.Cienāt, parasti ar labu cienastu, cienāt par saviem līdzekļiem.
Piemēri..aizbraucām visi Iekšrīgas restorāna pagrabā. ..Uzstājās Grosbergs, pie tam ar īsti aristokrātisku izšķērdību.
Avoti: 8. sējums