uzticība
uzticība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → uzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriZvērēt uzticību tēvzemei.
- Zvērēt uzticību tēvzemei.
- Ir dažas īpašības, bez kurām cilvēka dvēsele liekas kaila, viena no tādām ir uzticība.
- ..morāles pamatprincips visiem godīgiem cilvēkiem visos laikos ir bijis viens - uzticība dotajam vārdam, prasme turēt solījumu.
- ..jaunas sievas, kuru vīri aizgājuši karā, bieži mēdz turēt uzticības solījumu tikai tik ilgi, kamēr rodas gadījums to neturēt.
2.Pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi. Paļāvība, ticība.
PiemēriIegūt darbabiedru uzticību.
- Iegūt darbabiedru uzticību.
- ..man tiešām piemita sevišķas dāvanas iekarot cilvēku uzticību, un es, ja vien gribēju, pratu atrast pieeju ikkatram.
- Mani urdīja godkāre un piešķirtā rīcības brīvība. Gribēju attaisnot dāvāto uzticību.
- ..E. Ezeriņa kā komēdijas aktrise iemantoja tādu skatītāju uzticību, kas tiek dāvāta jau tūlīt, tikko viņas tēls parādās uz skatuves.
2.1.ģen.: uzticības, adj. nozīmē Tāds, uz kura attieksmi, rīcību (kādu uzdevumu veikšanā) pilnīgi paļaujas (parasti kādā sabiedriskā struktūrā).
PiemēriDeputāta kandidāta uzticības persona.
- Deputāta kandidāta uzticības persona.
- ..viņa sabiedriskais stāvoklis ir izcils: studējis jurisprudenci,.. drošības policijas uzticības vīrs.
- «Mežrūpniecības darbiniekiem.. ir laba veselība,» dokumentu lapās skaitļus salīdzinādama, secina nozares arodbiedrības.. uzticības ārste..
Avoti: 8. sējums