uzvērpties
uzvērpties parasti 3. pers., -vērpjas, pag. -vērpās; refl.
1.Refl. → uzvērpt1. Tikt uzvērptam.
PiemēriMan par daudz uzvērpies [uz spoles].
- Man par daudz uzvērpies [uz spoles].
2.Refl. → uzvērpt2. Tikt uzvērptam. Uzvirpuļot (1), arī uzvīties1.
PiemēriRetumis uzvērpjas baltas dūmu dzijtiņas no dārzos guļošām mājām.
- Retumis uzvērpjas baltas dūmu dzijtiņas no dārzos guļošām mājām.
- Lādiņš sasniedza zemi,.. un pāri augstāko koku galotnēm uzvērpās pelēkbrūns mākonis.
- Dzirksteļu strūkla šņākdama uzvērpās pret debesīm.
Avoti: 8. sējums