uzšmaukt
uzšmaukt -šmaucu, -šmauc, -šmauc, pag. -šmaucu; intrans.; vienk.
Uzbēgt.
PiemēriKlusiem, lieliem soļiem viņš uzšmauca pa biezu, sarkanu segu klātajām kāpnēm un zagās gar zāles durvīm...
- Klusiem, lieliem soļiem viņš uzšmauca pa biezu, sarkanu segu klātajām kāpnēm un zagās gar zāles durvīm...
- Caune uzšmauca eglē.
Avoti: 8. sējums