vērība
vērība -as, s.; parasti vsk.
Uzmanība.
PiemēriPēc tam mātei vēl jāver šķietā; tur vajag daudz vērības, prasmes un pacietības..
- Pēc tam mātei vēl jāver šķietā; tur vajag daudz vērības, prasmes un pacietības..
- Gaiša, spraiga seja [zēnam], skatienā dzirkstīga vērība..
- ..ganīšana bija laba skola. Tur Vilnis apguva pašas galvenās dzīves gudrības: kā saglabāt vērību, kā to sadalīt..
- Veidojot spilgtos raksturus, Elza Radziņa lielu vērību veltī arī grimam.
- Lielu vērību ģeometrijai pievērsa grieķu filozofi.
- «Būs labi. Māte varbūt no sākuma būs pārsteigta, dzedra. Negriez vērību. Tēvs neteiks nekā.»
Stabili vārdu savienojumi(Pie)griezt vērību.
- (Pie)griezt vērību sar. — Pievērst uzmanību.
- (Pie)vērst (arī veltīt) vērību (arī uzmanību) — 1. Uzmanīgi aplūkot, vērot. Izrādīt interesi (par ko).2. Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
Avoti: 8. sējums