vērpata
vērpata -as, s.
1.Vērpete1.
PiemēriReizēm pa pusdienas laiku pār silu ceļas kuplu, baltu dūmu vērpatas: kroņa mežā deg.
- Reizēm pa pusdienas laiku pār silu ceļas kuplu, baltu dūmu vērpatas: kroņa mežā deg.
- Ūdens mutuļodams vārījās. Putas šķīda. Pilienu atomi sprēgāja, un plūdi, sagriezušies tūkstoš vērpatās, rūkdami un krākdami vēlās uz malu...
- Tikai vējš nobrāž gar ausīm, sagriezdams vērpatu vērpatās kritušās lapas..
2.Vērpete2.
PiemēriUz galvas vērpata ir virs pakauša, kur daļa matu liecas uz priekšu, citi uz pakausi, uz leju un citi uz abiem sāniem.
- Uz galvas vērpata ir virs pakauša, kur daļa matu liecas uz priekšu, citi uz pakausi, uz leju un citi uz abiem sāniem.
Avoti: 8. sējums