Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vēsināties
vēsināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; pareti
1.Refl. → vēsināt1. Tikt vēsinātam.
PiemēriDeģa meita sēdēja un vēsinājās ar baltu drāniņu, arī viņa bija milzīgi sadancojusies.
2.Refl. → vēsināt2. Tikt vēsinātam.
Avoti: 8. sējums